Najādas (наяды, Naiads) sengrieķu: Ναϊάδες

- sengrieķu mitoloģijā nimfām līdzīgas būtnes, kas mīt pārsvarā tekošos ūdeņos un rūpējas par dabas dzīvinošajiem spēkiem. Sauktas arī par nereīdām (ja dzīvo okeānā). Botānikā – jūras aļģu suga. Nereīdas bija jūras valdnieka Neptūna (Poseidona) un jūras dievietes Amfitrites meitas. Najādas mēdza būt arī bīstamas, tās izcēlās ar greizsirdību. Atbilstoši Homēram, greizsirdīgā najāda atteicās palīdzēt izglābt Trojas kara laikā ievainoto Parīdu - savu bijušo mīļāko. Ģermāņu tautu folklorā viņas sauc par undīnēm.
Ziemeļu tautām, tāpat kā Latvijā, par najādām var uzskatīt nāras, nāriņas. Tās, piederēdamas gan ģermāņu, gan slāvu tradīcijai, arī ir visai greizsirdīgas. Eksistē vismaz divas populāras operas ar vienādu nosaukumu "Nāra" (krievu komponista Dargomižska ar libretu pēc Puškina sižeta un čehu komponista Dvoržaka ar visai līdzīgu saturu - bet atbilstoši slāvu balādei). Abas operas piedzīvojušas vairākus uzvedumus uz mūsu Nacionālās operas skatuves, turklāt pēdējais, 2008.gada uzvedums un it īpaši daži solisti kļuva ārkārtīgi populārs. Nāras labprāt veidoja arī tēlnieki. Slavenākā nāriņa no Andersena pasakas (tā gan ir mīlošā cietēja) rotā gan Kopenhāgenu, gan Tallinas pludmali. Mūsu pašu nāriņas, kuras rotā jūgendstila mājas, atšķirībā no najādēm, ir aprīkotas ar zivju astēm.