Nimfa (нимфа, nymph) grieķu: νύμφη, nymphē

- mitoloģiska sieviešu dzimtes būtne, dzīvinošo un auglības spēku dievība; ja tā dzīvoja ūdenī, to sauca arī par najādi, un viņa skaitījās attiecīgās ūdens tilpnes (upes) gars; nimfu, kas dzīvoja kokā, sauca arī par driādi, un viņa bija šī koka dvēsele. Nimfas uzskatīja par zemākā ranga dievībām, tādām, kas piešķirot dvēseli dzīvajai dabai. Nimfas, atbilstoši grieķu mitoloģijai, bija brīvas, skaistas, dejot un dziedāt gribošas, valdzinošas un pat kārdinošas, tālab bieži kļuvušas par satīru upuriem. Viņas bija "daļēji nemirstīgas", bet novecot nenovecoja. Savukārt, literatūrā parādījies t.s. "nimfetes" tēls - jauna meitene, pa pusei bērns, bet valdzinoša un "Seksuāla". Pie tādām pieder slavenā Vladimira Nabokova Lolita. Tēlotā māksla apveltī nimfas ar lapu un ziedu vītnēm, skaistu minimāli apsegtu augumu, lokanu pozu.
Tēlnieka A. Folca (1887.g) darinātā strūklakas skulptūra "Nimfa" Latvijas Nacionālās Operas apstādījumos radīta laikmetā, kad notika aizraušanās ar dabas, sievišķības un kailfigūru sintēzi. Folca "Nimfa" drīzāk tuva najādei, jo tur rokās gliemežnīcu.