- vēsturiski - sievietes tērpa augšdaļa, kas apsegusi to no kakla līdz viduklim, stingri saturot krūtis; dažkārt saukta arī par korsāžu. Īpaši izplatīts bija Eiropā laika posmā starp XVI un XVIII gadsimtu. Attiecīgā perioda sieviešu portretos ņieburi mēdz tikt izgreznoti ar mežģīnēm vai tresēm. Latviešu tautas tērpu tradīcijā ņieburi bija īsi, līdz jostasvietai ar dziļu priekšējo izgriezumu un no vienkrāsaina auduma, pieskaņoti brunčiem.
1. attēlā - Lorenco Lotto,"Venēciete Lukrēcijas tērpā" ar ņieburu un tresēm, 1533.g., Londonas Nacionālā galerija.
2. attēlā - ar saktu sasprausts ņieburs no salona "Klēts" Vecrīgā.
