Orientālisms (ориентализм, Orientalism)

- vispārīgs apzīmējums Austrumzemju kultūru ietekmei Eiropas mākslā, sācis īpaši izplatīties XVIII- XIX gadsimtā, pieaugot Eiropas mākslinieku un rakstnieku iespējai iepazīties ar Austrumiem ceļojumu gaitā. Nosaukums cēlies no latīņu saknes un apzīmējuma "Orients- Austrumi". Šie strāvojumi sākotnēji izplatīti franču literatūrā, tēlotajā mākslā, teātrī un pat mūzikā, sadzīves attēlojumā, reālajās un iztēles radītajās ainavās. Terminu "orientālisms" lieto arī, raksturojot Rietumu sabiedrības nedaudz aizbildniecisku attieksmi pret Centrālās Āzijas un Ziemeļāfrikas valstīm kā statiskām un nedaudz atpalikušām, kas tomēr būtu jāpētī un jāiemūžina pateicoties kultūras krāšņumam.
Latvijas XX gadsimta literatūrā parādās Austrumu motīvi (Linards Laicēns, dzejoļu krājums Tao Hoa). Vēlāk mākslinieks Sigismunds Vidbergs arī aizraujas savā grafikā ar Austrumu mākslu, ilustrēdams A.Švābes dzejoļus. Tāpat mūsu izcilais lietišķās mākslas meistars Jūlijs Straume savos gobelēnos cenšas iedzīvināt Latvijā Tuvo Austrumu (persiešu), Turcijas un Kaukāza paklāju tradīcijas.