Vācu Ordeņa pilis (Орденские замки, Brothern Castles)

- krustneši Baltijas valstu Krusta karu gaitā veidojuši nocietinājumus iekarotajās teritorijās, lai atvairītu vietējo iedzīvotāju uzbrukumu, un šīs celtnes kļuva par vieniem no pirmajiem akmens cietokšņu paraugiem, turklāt pārsvarā pilīm bija slēgta četrstūra forma ar torņiem stūros. Celtniecībai parasti tika izvēlēta grūti pieejama vieta - sala, paugurs, upes stāvais krasts. Viena no slavenākajām Vācu (Teitoņu) ordeņa pilīm un lielākā gotiskā pils Eiropā bija Malbroka, ko mēs pazīstam no romāna "Krustneši" un tā ekranizācijas. Krustnešu pilī varēja uzturēturēties bīskaps un tad to sauca par bīskapa pili, neskatoties uz to, ka starp bīskapiem un pašu Ordeni bieži izraisījās konflikti.
Internetā pastāv vietne, kurā ir aplūkota informācija par ordeņa pilīm Latvijas teritorijā www.castle.lv, kur atzīmētas gan saglabājušās, gan kādreiz bijušās pilis. Piļu izmēri bijuši dažādi - no lielmestru (ordeņa maģistru) majestātiskām pilīm (Cēsīs) līdz daudz sīkākajām fogtu un koturnu pilīm (Dobelē, Grobiņā). Arī piļu vēsture veidojās atšķirīgi - tā, no senākās ordeņa pils Vecrīgā (1202.g) ir palikušas vien velves Jāņa sētā, kuras turklāt tagad nav pat redzamas un sv. Jura baznīca. Savukārt, otrā ordeņa mestra pils Rīgā pie Daugavas ir cietusi 2013. gada ugunsgrēkā un pat nespēj pildīt Valsts prezidenta rezidences funkcijas. Bet viena no jaunākajām pilīm Šlokenbeka (1484.g) ar visu savu ansambli tiek pilnvērtīgi izmantota - tur ir pat vienīgais Eiropā Ceļu vēstures muzejs. Arī Bauskas fogta pils ir relatīvi jauna (1434.g.) un pēc restaurācijas izskatās visai iespaidīgi.