Opera (опера, opera)

- viena vai vairāku cēlienu dramatisks sacerējums, kurā būtiska loma ir mūzikai instrumentālajā izpildījumā (orķestrī) un dziedājumos; izpildītājus sauc par solistiem, bet viņu lomas par partijām. Operu uzvedumā liela loma ir arī korim. Pirmā opera mūsu izpratnē “Dafne” uzvesta 1597. Florencē Mediči galmā, tās mūziku komponējis Dž. Peri, bet saturu (libretu) sacerējis O. Rinučīni. Par operu lielpilsētās sauc arī teātra ēku, kurā tiek uzvestas operas un baleti. Pasaulē pastāv vairāki operas teātri, kuru nosaukumi kļuvuši par īpašvārdiem - Milānas La Skala, Parīzes Grand Operā, Metropolitēna opera Ņujorkā, Maskavas Boļšoj u.c.
Ēka pašā Rīgas centrā blakus pilsētas kanālam, celta XIX gadsimta beigās kā Vācu teātris. Par Nacionālo operu kļuvusi 1919. gadā. Pēc renovācijas atvērta 1995. gadā. Dažkārt saukta par Balto namu. Teātra vēsturei Pirmās Republikas laikā ir veltīta Marisa Vētras (toreizējā operas solista) grāmata “Mans Baltais nams”. Pirmā operas izrāde latviešu valodā sniegta Rīgā 1883. gadā Vācu teātra ēkā (pašlaik – Nacionālā opera), bet 1893. gadā piedzīvo pirmizrādi pirmā latviešu komponista J. Ozola viencēliens “Spoku stunda”. Tomēr par pilnvērtīgu pirmo latviešu nacionālo operu tiek uzskatīta Alfrēda Kalniņa 1920.gadā komponētā "Baņuta".