Pārcēlājs (mitoloģisks) (перевозчик (мифологический), ferryman (mythology))

- slavenais mitoloģiskais pārcēlājs Harons vedis nelaiķu dvēseles uz Aīda (Plutona) valsti pāri Stiksas upei, kas atdalījusi dzīvo un mirušo pasaules. Par pārcelšanu bija jāiemaksā naudiņa, ko nelaiķim likuši mutē. Antīkie autori apraksta tos, kuri nav varējuši samaksāt, gadsimtiem ilgi nīkstam Stiksas krastos, gaidot uz pārcelšanu. Daži varoņi un dievi, turpretī, pat būdami dzīvi, braukājuši turp un atpakaļ (Hērakls, Orfejs). Un, ja ticētu leģendām, arī Dievišķās Komēdijas autors Dante. Simbolisks tēls - ved no kaut kurienes uz ne-kurieni. Rietumu mākslā šo "pārcēlāju" attēlo kā Svēto Kristoferu, kurš pāri platai upei pārnesis Kristu, kas bija pieņēmis maza bērna izskatu.
Latvijas leģendas varonis Kristaps - Daugavas pārcēlājs ar Kristofera latviskoto vārdu, kura statuja atrodas Rīgā, 11. novembra krastmalā. Oriģinālā, ap 1510. gadu darinātā, koka skulptūra atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Atbilstoši leģendai, pie Daugavas apmeties izcili spēcīgs vīrs, strādādamsis par pārcēlāju. Kādā tumšā naktī pie viņa atnācis mazs zēns un lūdzis pārnest pāri upei. Lai arī plosījies negaiss, vīrs nespējis atteikt mazajam, pacēlis viņu uz pleca un nesis. Pusceļā nasta kļuvusi tik smaga, ka spēkavīrs tikai ar pūlēm spējis turpināt ceļu. Viņš saņēmies un pēdējiem spēkiem izlaidis krastā zēnu, kas izrādījies Kristus bērns, tāpēc nesējs ieguvis vārdu Kristaps. Lielais Kristaps ir arī Latvijas kinofestivāls. Iedibināts 1977. gadā, kā ikgadēja labākās filmas apbalvošana, 1989. gadā tas kļūst par kinofestivālu. Kopš 2001. gada notiek ik pēc diviem gadiem. Sākotnēji festivāla galvenā balva - Lielā Kristapa statuete bija darināta no koka un paredzēta kā ceļojošā balva, bet vēlāk balvas palika laureātu īpašumā. Pavisam kopā izgatavotās 3 koka statuetes kopš 1998. gada glabājas kino muzejā, bet laureāti tiek apbalvoti ar bronzas figūriņām. 2012. gadā, par godu festivāla 25 gadu jubilejai, tika pasniegtas balvas ar stilizētu Lielā Kristapa siluetu.