Prometejs (Прометей, Prometheus) - viens no Titāniem, grieķu eposu varoņiem, kurš, atbilstoši mītiem, izveidojis no māliem cilvēkus, kā arī nolaupījis olimpiešiem uguni, tādējādi nodrošinot cilvēcei progresu. Par to dievi ir Prometeju sodījuši. Nemirstīgais Prometejs tika piekalts pie klints, kur ik dienu Zeva ērglis (valdnieku simbols) knābāja varoņa aknu, kas naktī atauga, sagādājot Prometejam mūžīgās mokas. Ir arī mīti, kur gala beigās varonis Hērakls Prometeju atbrīvoja. Prometeja ciešanu un Prometeja uguns tēls ir ārkārtīgi populārs mākslā, jo šajā sižetā tiek izcelta uzdrošināšanās, kas nerēķinās ar iespējamo baismīgo sodu. Ar Prometeju literatūra salīdzina drosminiekus - revolucionārus, kas saceļas pret varu. Prometeja tēmai veltīja skaņdarbus Bethovens, Lists, Šuberts un Skrjabins. Ir arī Bairona poēma ar šādu nosaukumu, kā arī Kafkas stāsts un virkne citu literāro darbu, ieskaitot Mērijas Šellijas "Frankenšteinu vai jauno Prometeju". Beidzot, mūsdienās par Prometeju uzņem zinātniski fantastiskās (un vienkārši fantastiskās) filmas. Turklāt Prometeja vārdu nes arī viens no planētas Saturns pavadoņiem (ar atsauci uz abu īpašvārdu izcelsmi). Latviešiem šis vārds kopš cīņas pret apspiedējiem allaž bijis cieņā. Tā, Krievijā dzīvojošie latvieši XX gadsimta 20.-30. gados nodibināja kultūras izglītības biedrību ""Prometejs. Tā bija nevalstiska ogranizācija Maskavā, kas uzturēja PSRS latviešu skolas, klubus, teātrus un izdevniecību latviešu valodā. Biedrība darbojās līdz 1937. gadam, kad tika likvidēta, sākoties PSRS Lielajām represijām. Bet vēl 1936.gadā Gustavs Klucis biedrības "Prometejs" uzdevumā apciemojis latviešu apdzīvotās vietas Krievijā un Ukrainā, gleznodams tur strādājošos tautiešus. Savukārt, vienu no latviešu dižā arhitekta Jāņa Alkšņa namu fasādēm, kuras izceļas ar māksliniecisku un emocionālu izteiksmību, 1908.gadā celtu, rotā piekaltais Prometejs, virs kura lidinās ērglis. Reljefs ir visai nosacīts, bet sižets - viegli atpazīstams. Alkšņa nama stūrainās apjomu formas un taisnās līnijas ir labi saskaņotas ar Prometeja reljefu. 1. attēlā - Nikolā S.Ādams "Prometejs", marmors, 1745.g., Luvra |