Pagānisms (язычество, paganism, heathenism)

- ar šo jēdzienu apzīmē plašu klāstu vietējo un vēsturisko reliģijas tradīciju, kuras bija sākotnēji pazīstamas jau antīkajā pasaulē, kā arī pirmatnējo tautu reliģiskās sistēmas vai arī tās reliģijas, kuras nav monoteistiskas. Viena no šīm reliģijām veido Senās Ēģiptes dievību panteonu. Ēģiptes dievus bieži attēlo kā cilvēkus ar dzīvnieku vai putnu galvām. Viņu vārdi atnākuši līdz mūsdienām transformētā veidā, bet jēdzieni par nemirstīgo dvēseli un tās iemiesojumiem ir gandrīz katras reliģijas sastāvdaļa. Mūsdienās šo terminu nemīl lietot, aizstāvot to ar politeismu, šamanismu un panteismu. Ar pagānismu ir cieši saistīta elku pielūgšana vai arī elkdievība, kurai sākotnēji izgājušas cauri praktiski visas tautas. Pastāv arī modernais pagānisms, kas spēj kļūt kareivīgi bīstams; arī Hitlera rasu ideoloģija ir sava veida pagānisms ar ģermāņu epu godināšanu un tā varoņu kultu- tai skaitā arī mākslas jomā.
Pastāv viedoklis par latviešiem kā par "pagānu tautu", ko ieviesa vācbaltu tradīcija, apgalvodama, ka latvieši esot kristietību pieņēmuši tikai virspusēji, sirds dziļumos palikdami uzticīgi senajiem ticējumiem un dievībām. Zināms, ka vēl līdz XVIII gadsimtam vairāki zemnieki centušies savus nelaiķus glabāt nevis kapos (svētītajā zemē), bet pa kluso "pierakt" kaut kur tuvāk dzimtajām mājām, lai tiem, jau aizsaulē esot, būtu vieglāka piekļūšana saviem tuviniekiem. Zināmā mērā uz pagānismu var attiecināt virkni seno ticējumu un dažu dievību saglabājušos godināšanu (piemēram, Jumi), kas it kā paaugstinot druvas auglību. Savukārt, novērota arī parādība, kad senie pirmskristietības ticējumi apvienoti ar baznīcas svētkiem un lieliski sadzīvo tautas kultūras telpā. 2011.gadā Laikmetīgās mākslas centrā pat notika Andra Linkēviča izstāde "Pagānisms", kura gan bija veltīta pagānisma pēdām mūsdienu Baltkrievijā. Arī dažas kompozīcijas modernās mākslas muzejā Pedvālē ar akmeņu krāvumiem un krāsotiem stabiem atsauc atmiņā seno elku svētnīcas.