Pergāmas altāris (Пергамский алтарь, Pergamon Altar)

- ir monumentālā konstrukcija, ko II gadsimta p.m.ē. pirmajā pusē Mazāzijas senatnes pilsētas Pergāmā izbūvēja kādā no akropoles terasēm. Altāris bija milzīgs, jo tā centrālās kāpnes platumā sasniedza gandrīz 20 metrus. Altāra ārējo bāzi vainagoja frīze, kuras cilnī bija attēlota antīko mītu Gigantu un Olimpijas dievu cīņa. Ansambļa iekšpusē (uz iekšējā pagalma sienām) atradās vēl viena frīze, kas bija izvietota augstāk un aptvēra īsto altāri, kas, savukārt, bija kāpņu galā. Augšējā frīzē (kas ir sliktāk saglabājusies), bija attēlotas scēnas no Pergāmas pilsētas leģendārā dibinātāja Telefa, kurš esot cēlies no Hērakla pēctečiem (viņš, starp citu, atbilstoši citam epam, esot Trojas kara beigās nogādājis Helēnu atpakaļ Spartā), dzīves. 1878.g. vācu inženieris K. Humans veicis Pergamonas akropoles oficiālos izrakumus, kas notika nolūkā izglābt altāra frīzes un atsegt celtnes pamatus. Izrakumi ilga līdz 1886. gadam, un pēc ilgstošām pārrunām ar Turcijas valdību (jo Turcija arī ņēma līdzdalību izrakumos), visi frīzes fragmenti, kas tika atrasti darbu laikā, kļuva par Berlīnes muzeju īpašumu. Mūsdienās Pergamas altāris veido visslavenāko antīko mākslas darbu kolekciju daļu Berlīnē un ir redzams Pergamonā un Vecajā muzejā, tukrlāt abi šie muzeji atrodas uz Muzeju salas. XXI gadsimta beigās Turcija mēģināja altāri atdabūt, bet nesekmīgi.
II Pasaules kara beigās Pergāmas altāris kā trofeja tika izvests uz PSRS, kur to glabāja Ermitāžā, un sākot ar 1954.gadu tas bija pieejams apmeklētājiem. Savukārt, 1958. gadā Ņ.Hruščevs pieņēma lēmumu kā "labās gribas apliecinājumu", atgriezt to Berlīnei, toreizējās VDR galvaspilsētai, pirms tam izveidojot palikšanai ģipša kopiju. Mūsdienās šie Pergāmas altāra fragmentu kopijas ir aplūkojamas St.Pēterburgā barona Štiglica muzejā zem stikla kupola.