ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Pulksteņtornis (Часовая башня, Clock Tower)

- bija Viduslaiku pilsētās viens no krāšņākajiem torņiem, jo uz tā izvietotais pulkstenis noteica un regulēja pilsētas dzīvi. Tā skaņas bija dzirdamas praktiski visā teritorijā. Pirmie mehāniskie pulksteņi Eiropas pilsētu torņos parādījušies jau XIII gadsimtā (viens no vecākiem atradies Vestminsterā Londonā, tur, kur patlaban slejas slavenais Big Bens). Tā kā līdz pat XX gadsimta vidum iedzīvotāju lielākai daļai rokaspulksteņi nav bijuši, pulsksteņtorņiem bija arī praktiska nozīme. Dažkārt pulksteņa noformējumam tika pieaicināti vairāku profesiju izcilākie speciālisti, gan pulksteņmeistari, gan tēlnieki un mehāniķi. Parīzes skaistākā krastmala pat nosaukta pulsteņtorņa vārdā, Prāgas. Visai bieži pulksteņtorņi vaiņagoja Rāts vai pilsētas domes ēku, kas parsti atradusies Centrālā laukuma tuvumā.
Vecrīgā pilsētas pulksteņus parasti novietoja uz baznīcu zvanu torņu ārsienas, un paši pulksteņi, gluži tāpat kā Rietumos, sākotnēji bija bez ciparnīcām, iedzīvotājiem vienkārši bija jāieklausās sitienu skaitā. Skaistais pulksteņtornis, kas parādījies virs Rīgas Rāts XVIII gadsimtā, gājis bojā reizē ar pašu ēku II Pasaules kara beigās, un ticis atjaunots.

1. attēlā - pulksteņtornis Lielais Bens, īstenībā Sv. Stefana tornis pie Vestminsteras pils, 1858.g., Londona.

2. attēlā - Rīgas Domes pulksteņtornis.