- liela sabiedriskā celtne, augstmaņa mītne vai pilsētā augstmanim piederoša pils, kuras nosaukums cēlies viduslaiku pilsētās- valstīs (Venēcijā, Florencē, Mantujā u.t.t.) un izplatījies Renesanses laikmetā. Celtņu stils izplatījies arī citur Eiropā un kļuvis īpaši populārs XIX gadsimtā historicisma un eklektikas lielajās sabiedriskajās ēkās. Kā atzīmē savā pētījumā LMA studente Inga Kalštrēma, "Florences palaco arhitekti piegrieza lielu vērību telpu organizācijas un interjera izveides ptincipiem, kad...tika skaidri norobežotas privātās telpas no apmeklētājiem pieejamajām" Rīgā biržas ēka ir celta Venēcijas palaco stilā, bet Saeima vai bijušais Livonijas bruņniecības nams- Florences Palazzo Vecchio (vecās pilsētas rāts Sinjorijas laukumā) stilā. Abu šo ēku celtniecības laiks sakrīt ar historicisma stila uzplaukumu Latvijā XIX gadsimta otrajā pusē. Starp citu, privāto un apmeklētājiem domāto telpu nodalījuma princips ir reaīzēts arī XIX gadsimta celtnēs.
1. attēlā - palaco Vekio Sinjorijas laukumā Florencē, XIII gs. beigas - XV gs.
2. attēlā - Latvijas Saeima, arhitekti R.Pflūgs un J.Baumanis, 1863. - 1867.g.
