Portrets (mākslinieka) (портрет художника, painter's portret)

- žanrs parādās tikai pēc Renesanses, kad mākslas darba autors kļūst ievērības cienīga figūra (līdz tam bieži vien pat palikusi anonīma), bet labākie gleznotāji kļūst par galma māksliniekiem, piemēram, Ticiāns Spānijā, Holbeins - Anglijā, Rubenss - Francijā. Ar šo amatu apgaismoto monarhiju laikmetā saistīts ne tikai materiālais nodrošinājums, bet arī augsts sabiedrībā atzīts stāvoklis. Tā, nedaudz vēlāk, kārtējais izcilais spāņu galma gleznotājs Djego Velaskess bija karaļa ģimenes tiktāl iecienīts, ka pat ieguva īpašumā pili Madridē un izpelnījās greznu pieminekli slavenā mākslas muzeja Prado tuvumā. Tradicionāli mākslinieka portreti tiek papildināti ar aroda atribūtiem - paleti, krāsām vai otām.
Viens no pirmajiem mākslinieka portretiem latviešu glezniecībā bija ap 1899. gadu Jāņa Rozentāla gleznots viņa studiju biedra un vēlākā Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātāja Vilhelma Purvīša portrets. Vēlāk, jau Pirmā Pasaules kara laikā gleznotāji sāka attēlot viens otru visai bieži, jo tad viņu loma sabiedrībā bija pietiekami ievērojama. Savukārt, tēlnieka K. Rončevska veidots V.Purvīša profils mums jau prezentē pieredzējušo mākslinieku ar aroda atribūtiem - vairākām otām.