Prozerpīnes nolaupīšana (Похищение Прозерпины, Abduction (rape) of Proserpina)

- dažkārt šo Aīda nolaupīto romiešu dievieti sauc arī tās grieķiskajā vārdā par Persefonu, un tā kopā ar savu māti Demetru bijusi labības un lauksaimniecības aizbildne. 204.gadā p.m.ē. Romā no Dienviditālijas ienāk "Mātes un meitas" vai Cerēras kults (kur šīs abas it kā apvienotas) un tam tiek veltīts viens no krāšņākajiem tempļiem, kur pulcējas Romas cienīgākās matronas ar meitām. Atbilstoši mītam, Zeva (Jupitera) skaisto meitu nolaupīja pazemes valdnieks, un viņas skumstošā māte gandrīz nomērdēja cilvēci badā, aizliegdama augiem un labībai augt. Vēlāk tika panākta vienošānās par to, ka Persefona trīs mēnešus pavadīs pazemē kā tās valdniece, bet atlikušo gada daļu uzturēsies virs zemes un rūpēsies par dabas atdzimšanu. Persefonas nolaupīšana kopš Renesanses ir iecienīts tēlnieku un gleznotāju sižets. Ļoti skaista Bernīni marmora skulptūras grupa ar Aīdu un Prozerpīni atrodas Borgēze galerijā Romā.
Senlatviešu mitoloģijā par nav saglabājušās ziņas par sieviešu kārtas dievību, kuras funkcijas līdzinātos Prozerpīnei (Cetērai, Demetrai). Mūsu panteonā par auglību atbild Ūsiņš un Jumis. Savukārt Prozerpīni parasti attēlo ar auglības simbolu- granāta augli.