- arhitektūras dekoratīvais elements, kas romāņu stilā un gotikā veido nelielu greznu tornīti; šis tornītis mēdz būt gan patstāvīgs (novietots jumta galos), gan dekorēt lielu torni, kā tā nobeigums, kā arī tikt izvietots gar parapetu. Pinaklis atgādina nelielu šķēpu un uzsver celtnes vertikālo struktūru. Dažkārt pinakla spicē tika izvietotas statujas, kā, piemēram, Milānas katedrāles fasādē. Vējainos apstākļos pinakļus drošībai stiegroja ar svinu, padarot tos smagākus. Latvijā pinakļi parādās historicisma un eklektikas stilā celtajās ēkās, padarot tās greznākas un vieglākas. Tāpat kā Rietumu arhitektūrā pinakļus labprāt izmanto baznīcu torņu dekorēšanai.
1. attēlā - Milānas katedrāles fasāde ar pinakļiem un statujām, Itālija.
2. attēlā - fasāde ar pinakļiem Rīgā, Annas Zigfrīda Meijerovica bulvāris 6, arhitekts Hermanis Oto Hilbigs, bijušais ēkas arhitekta H.O.Hilbiga nams.
