- vieta vai ieeja telpā, ko ierobežo mūra sienas. Var būt arī eja - ar vai bez aizveramiem vārtiem, zināmā mērā pat šķirba nocietinājuma mūrī, kurai vēlāk noformēta ieeja. Lielākus vārtus izmantoja cietokšņiem vai nocietinātajām pilīm, un tad vārtrūmes priekšā bieži atradās paceļamais tilts pāri aizsarggrāvim. Pavārtes mēdz būt skaisti dekorētas, turklāt Polijā tajās novietoja svētbildes. Dažās Eiropas viduslaiku pilsētās biezie mūri pārbūvēti par dzīvojamām (lietojamām) telpām. Rīgas Zviedru vārti būtībā ir pavārte - 17. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Vecrīgā, vienīgie pilsētas aizsargmūra vārti, kas saglabājušies līdz mūsu dienām (savulaik tādi bijuši astoņi). Vārtus izmantoja Jēkaba kazarmās mitušie karavīri. Mūsdienās viens no tūristu iecienītiem objektiem, blakus kuram saglabājušās atliekas no kādreizējās Rīgas bendes mājas.
1. attēlā - iebrauktuve Ambergas (Bavārija) viduslaiku pilsētas daļā, XIV-XVI gs.
2. attēlā - Zviedru vārti Trokšņu un Aldara ielas krustojumā Vecrīgā, XVII gs sākums.
