Pēckara apbūve - celtniecība, ko raksturo nepieciešamība pietiekami ātri atjaunot pēc Otrā Pasaules kara izpostītās Eiropas pilsētas, it īpaši tās, kuras tika bombardētas no abām karojošām pusēm vai arī gadījumos, kad par pilsētu notikušas kaujas. Celtnes raksturo zināms arhitektonisks formu un materiālu skopums, funkcionalitāte un izvairīšanās no greznu apdares materiālu izmantošanas. Tā kā Vecrīga bija pamatīgi cietusi no bombardēšanām, it īpaši tā daļa, kas atradusies Daugavas tiltu tuvumā, pēckara laikā tur tika uzbūvēta virkne pilsētai nepieciešamo iestāžu, tai skaitā Rīgas Politehniskā institūta galvenā ēka, kā arī uzcelta virkne dzīvojamo māju pašreizējās Kaļķu ielas sākumā. Arhitekti visumā centušies sevišķi nekropļot Vecrīgas panorāmu ar ēku atturīgām formām, taisnstūra izvirzījumiem un nedaudz gotiku atdarinošiem logiem un jumtiem. 1. attēlā - jaunā pilsētas rāts ar dzīvojamām mājām (pabeigta 1960.gadā) Lillē, Ziemeļfrancija. |