Piramidālais jumts (Шатровая крыша, Pyramid roof)

- ir tāda jumta noslēguma konstrukcija, kura atgādina piramīdu, turklāt šķautņu un skaldņu skaits var būt visai dažāds - no četri līdz pat dažiem desmitiem, kad piramidālā virsma jau sāk ārēji maz atšķirties no konusa. Tā kā piramīdai ir dekoratīvs siluets, tāda tipa jumti bija visai iecienīti pilsētbūvniecībā sakrālo celtņu nobeigumam. Gadījumā, kad piramīdas augstums ir ļoti liels (stāva piramīda), to sauc arī par smaili (krieviskais шпиль un spire - angļu valodā). Pirms tika izgudrots zibeņnovedējs, smailes visai bieži kļuva par uzgunsgrēku upuriem - it īpaši gadījumos, kad to karkasi bija no koka, un līdz ar to līdz mūsdienām no senatnes pārsvarā saglabājušies tikai lēzenākie baznīcu piramidālie jumti. Savukārt, redzamie stāvie jumti jau ir aprīkoti ar zibeņnovedējiem.
Piramidālie jumti kā baznīcas torņu noslēguma konstrukcija veido daļu Vecrīgas panorāmas, kur redzami vairāki baznīcu torņi - no diezgan zemām un lēzenām Sv. Marijas Magdalēnas un Sāpju Dievmātes baznīcām, līdz pat vissenākajam un smailes definīcijai atbilstošajam Sv. Jēkaba katedrāles piramidālajam tornim.