Pūpolsvētdiena (вербное воскресенье, Palm Sunday, Passion Sunday)

- kristiešu svētki, kuru datums nav noteikts, bet piesaistīts Lieldienām, proti, tos svin nedēļu pirms tām. Svētkos godina Kristus triumfālo ieiešanu (būtībā iebraukšanu ēzeļa mugurā) Jeruzalemē, kas aprakstīta visos četros Evaņģēlijos. Kristietībā sākotnēji tā saukta par Palmu svētdienu, jo ar palmu zariem pūlis esot sagaidījis Jēzu. Sakarā ar to, ka palmas Ziemeļos neaug, svētku nosaukums ir lokalizēts - tos sauc arī par Vītolu, olīves vai vienkārši Zaru svētdienu. Sižeta attēli parādījušies Viduslaikos, pārsvarā ar nosaukumu "Ieiešana Jeruzalemē".
Pūpolu svētdiena, tautā saukta arī par Pūpolnīcu, ir svētdiena nedēļu pirms Lieldienām. Ziemeļu valstīs, kā zināms, palmas neaug, turklāt agrajā pavasarī tieši pūpoli jau nu droši būs. Šajā dienā mājinieki viens otru pašā rīta agrumā per ar pūpoliem, sakot „Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!” vai „Audz apaļš kā pūpols!”. Latviešu tautai ir vairāki ticējumi attiecībā uz Pūpolsvētdienu - esot agri jāceļas, citādi visu gadu būšot lāča miegs. Kurinot krāsni, nedrīkst likt apaļas malkas pagales, jo tad vasarā redzēšot daudz čūsku. Miežu apcirknī esot jāsprauž niedre - tad mieži augšot kā niedres. Šie ticējumi ar kristietību saistīti vāji, bet palīdz cilvēkiem noskaņoties uz Lieldienām. Latviešu māksliniekiem arī patīk gleznot pūpolus - mīļi un labi izprotami.