Pasāža (аркады, arcade, passage)

- XIX gadsimta otrajā pusē ienākušais modē tirdzniecībai domātās ēkas tips, kad veikali kārtojas vairākos līmeņos gar plašu eju - galeriju, kurai ir stikla pārsegs. Vārda izcelsme ir franciska, kur ar to apzīmē "iešanu garām", un vārds patiesi izsaka lietas būtību atbilstoši tirgošanās principiem. Visai drīz pasāžas kļuva par lielpilsētu iezīmi, turklāt to konstruēšanā varēja piedalīties labākie arhitekti, bet būvdarbos tika izmantoti tolaik populārie celtniecības materiāli - dzelzsbetons un stikls. Eiropā pasāžas ir visai popolāras - sākot ar Viktora Emanuēla galeriju Milānā un līdz Krievijas Pasāžai Maskavas centrā. Pasāžās tagad labprāt izvieto gan restorānus un kafejnīcas, gan nelielus muzejus un izstādes.
Latviešu literatūrā ir Imanta Ziedoņa grāmata "Pasāžas" ar Kurta Fridrihsona ilustrācijām. Ideja apmēram tā pati - ko redzu, garām iedams. Savukārt, pasāža kā celtnes tips atguva savu popularitāti XX gadsimta 90.-tajos gados, kad sāka darboties Berga bazārs un Upīša pasāža Marijas ielā. To uzcēla vēl 1913. gada arhitekts A. Vanags, un tā ir funkcionāli un vizuāli saistīto ēku un pagalmu virkne. Jau modernāka pasāža Vecrīgā izveidota uz bijušā Armijas Ekonomiskā veikala (PSRS laikā Centrālā Universālveikala) pamata, un tā jau atbilst klasiskajai pasāžai - proti, ir daudzstāvu galerija ar stiklotu pārsegu un bezgalīgiem veikaliem.