Pegazs (Пегас, Pegasus) grieķu: Πήγασος, latīņu: Pegasus

- viens no vispopulārākajiem Senās Grieķijas mitoloģijas radījumiem - spārnotais zirgs. To sākotnēji bija pieņemts attēlot pilnīgi baltu kā šķīstības iemiesojumu. Par Pegaza izcelšanos pastāv dažādas versijas; vai nu viņš bijis cēlies no Poseidona (Neptūna) un Gorgonas Medūzas un arī iecerēts kā dieviem domāts zirgs, vai arī viņš sākotnēji piederējis Zevam un bija domāts zibens un gaismas nešanai no Olimpa. Jebkurā gadījumā antīkā mitoloģija Pegazu prezentē kā mūzu draugu. Pegazs palīdz varoņiem un dieviem cīņās ar dažādiem briesmoņiem (viņš palīdzējis varonim Belerofontam pieveikt Himēru), un tālab pēc nāves Zevs Pegazu novieto debesīs - kā zvaigznāju. Vēlāk, jau Viduslaikos un Renesansē, Pegazs kļūst par dzejas simbolu (iztēles spārni) un iedvesmas avotu. Pegazam ir ļoti daudz atveidojumu - sākot ar Senās Grieķijas apgleznoto keramiku un līdz Renesanses gleznām un skulptūrām. Iespējams, ka arī slavenās Jeršova pasakas "Zirdziņš kuprainītis" ir attāls Pegaza radinieks. Pastāv uzskats, ka Pegazs ir viens no tiem mitoloģiskajiem dzīvniekiem, kurus "pazīstot pat jebkurš bērns" - it īpaši tādēļ, ka koka zirdziņš ir viena no iecienītākajām bērnības rotaļlietām.
Zināmā mērā par Pegazu latviešu literatūrā var uzskatīt Raiņa Zelta Zirgu - gan kā iedvesmas avotu, pārveidojot tautas pasaku par lugu dzejā, gan par simbolu - bezbailīgā Antiņa palīgu. Savukārt, mākslas galerijas nosaukums "Pegazs" Rīgā ir veidots atbilstoši mitoloģiskajai spārnotā zirga spējai ar pakavu izsist no zemes avotu (ūdens vai iedvesmas). Attiecībā uz koka zirdziņu tas joprojām ir latviešu bērnības simbols.