Parādes kāpnes (парадная лестница, parade stairs)

- ir lepno celtņu - piļu un administratīvo ēku būtiska rituālo pasākumu norises vieta, kuras nozīme tika izcelta galma pasākumu attēlos un aprakstos. Turklāt atrašanās kāpņu noteiktā vietā ceremoniju laikā liecināja arī par personas lomas svarīgumu. Valdnieks (pils saimnieks) atrodas parādes kāpņu pirmajā platformā un vēro ciemiņus (sūtņus, apmeklētājus), turklāt atrodas augstāk par viņiem. Arī literatūrā parādes kāpņu tēls vēsturiskajos romānos spēlē īpašu lomu - trīs musketieri gaida savu rindu pieņemšanai pie kapteiņa de Trevila, kailā Margarita uzņem ciemiņus ballē pie Volanda, stāvot kāpņu galā, Tolstoja romāna "Karš un miers" varoņi lēnām virzās ka parādes kāpnēm ballē pie gubernatora. Vairākās filmās par Anglijas vēsturi mēs esam liecinieki tam, kā nupat ieceltais premjērministrs kāpj augšā pa Bakingemas pils parādes kāpnēm, lai iesniegtu inagurācijas papīrus karalienei. Parādes kāpnes veido greznas, majestātiskas, ar kalumiem, gleznojumiem un paklājiem. Viens no Ziemas pils Pētrburgā lepnumiem ir Jordānas parādes kāpnes, kuras, atbilstoši slavenā arhitekta Rastrelli projektam, greznajā baroka stilā pēc 1837.gada ugunskura atjaunoja cits arhitekts - Stasovs. Vairākas slavenas kāpnes domātas greznajiem teātriem, kur jau dažus gadsimtus smalkā publika, it īpaši dāmas, demonstrē savus tērpus pirms izrādes. Jau daudz vēlāk, XIX gadsimtā, parādoties īres namiem, šo jēdzienu sāka attiecināt uz kāpnēm, kuras izmantoja tikai dzīvokļu saimnieki, jo kalpotājiem bija paredzētas daudz vienkāršākas pagalma kāpnes (angļu - backstairs, krievu - черная лестница).
Latvijas arhitektūrā parādes kāpnes ir sastopamas gan teātros, gan muzejos, gan pazīstamākajās mācību iestādēs, pārsvarā augstskolās. Starp tām senākās un greznākās, šķiet, bijušas Rundāles pils parādes kāpnes, kuras, diemžēl, būdamas ar grieztiem apzeltītiem koka balustriem, nav saglabājušās. Toties vācu dienvidbaroka stilā V.Neimaņa projektētās un veidotās XX gs. sākuma parādes kāpnes Latvijas Nacionālās mākslas muzejā pilnībā atbilst prasībām, ko tām izvirzīja absolūtisma laikmeta valdnieki un to arhitekti. Savukārt, XIX gadsimta beigu - XX gadsimta sākuma īres namos Latvijas pilsētās parādes kāpnes domātas saimniekiem un tās parādās filmās par pirmskara Latviju ("Pie bagātās kundzes", "Agrā rūsa", "Ceplis").