Palasts (дворец, палаццо, palace) - grezna reprezentācijas celtne, bieži vien valdnieku vai augstmaņu dzīvesvieta. Mūsdienās arī sabiedriskā ēka vai muzejs. Šādas celtnes sauc arī par pilīm, bet tādām, kurām nepiemīt cietokšņa īpašības. Turklāt šīs pilis vai palasti parasti izvietoti pašās pilsētās, gan centrā, gan nomalēs- atkarībā no būves laika. Tā, slavenā Luvra atrodas pašā Parīzes centrā, tāpat kā Austrijas valdnieku ziemas rezidence Hofburga. Turpretī valdnieku vasaras rezidences, gluži kā mūsdienu jaunbagātnieku vasarnīcas, parasti atrodas ievērojamā attālumā no cilvēku pūļiem un kņadas- Versaļa Francijā, Šēnbrunna Austrijā. Savukārt Rietumukrainā, kura agrāk ietilpa pakāpeniski Polijas un Austrijas sastāva, uz slavenā Ļvovas vecpilsētas Rinok laukuma atrodas vairāki palasti, turklāt Korniaku palasts XVII gadsimta vidū piederēja Polijas karalim Jānim III Sobjeskim. Latviski biežāk tiek izmantots vārds pils, proti, varena celtne, kas ir daļēji viduslaiku nocietināto feodāļu mītņu mantiniece. Tomēr Vecrīgā Daugavas krastmalā ir ēka, ko oficiāli sauc tieši par palastu vai arī Pētera I namu. Šo celtni Krievijas valdniekam īpašumā uzdāvināja vācbaltu muižnieki pēc tam, kad Vidzeme pārgāja Krievijas impērijas pavalstniecībā. Pēc vēsturnieku liecībām, imperators esot deviņas reizes viesojies šajā namā, bet uz palasta terases kādreiz bijuši gaisa dārzi. 1. attēlā - Korniaku palasts XVI-XIX gs., "Rinok" laukums Ļvovā, UNESCO mantojums, Ukraina. |