Provokatīvā māksla (провокационное искусство, provocative art) latīņu: provocatio

- ir tāds neskaidrs jēdziens, kas formulēts visai nesen un bieži vien tiek saistīts gan ar politiku, gan ar novitāti un izaicinājumu. Par provokāciju mākslā iespējams uzskatīt darbu, kas attiecīgajā laikmetā šķiet izaicinājums pastāvošajām normām. Tā, par provokāciju tika uzskatīta Mikelanželo veiktā Siksta kapellas apgleznošana, kur Bībeles tēli parādīti kaili. Kad pasūtītājs - Romas pāvests, izrādījis neapmierinātību par Kristus un citu personāžu kailumu, viņš piedāvājis šīs "detaļas" aizimālēt, no kā, saprotams, dižmeistars bija atteicies. Kāds cits (ne ar ko citu neizcēlies) gleznotājs, piezīmējis drapējumus, kurus noņēmuši jau tikai XX gadsimta beigās. Arī cits gleznošanas titāns Ticiāns vairākas savas "Kailās Venēras" nav uzdrošinājies parādīt atklātībā, un īpašnieki šīs provokatīvās skaistules parasti turējuši slepenībā, atrādot tikai draugiem. Mūsdienās (konkrēti - 2010. gadā) pēc žurnāla Times versijas starp 100 visietekmīgākajām slavenībām kompānijā ar Baraku Obamu un Stīvu Džobsu tika iekļauts grafiti provokāciju meistars un aktīvists Britu mākslinieks Benksijs (Banksy). Pastāv arī viedolkis, ka mākslas darbs bez provokācijas, proti, bez izaicinājuma un situācijas saasināšanas, ir vienkārši pliekans.
Savā laikā par provokatīviem Latvijā tika uzskatīti gan Sigizmunda Vidberga grafika, gan Imanta Ziedoņa dzeja, gan Ivara Poikāna satīriskie valstsvīru gleznojumi. Pēdējos gados Rīgā par provokatīvo mākslu rūpējas Jaunais Rīgas teātris (tāpēc biļešu iegāde uz tā izrādēm kļuvusi par sava veida medībām), bet tādi režisori, kā pats Alvis Hermanis un Vladislavs Nastaševs pat ar lugu nosaukumiem spēj izraisīt paniku ("Melnais piens", "Melnā sperma"). Tāpat arī savdabīgā latviešu-amerikāņu gleznotāju dueta Skuja Braden keramiskā "Lolitas istaba" spēj izraisīt divējādas un strīdīgas pārdomas - gluži tāpat, kā slavenais Vladimira Nabokova romāns "Lolita", ko morāles sludinātāji labprāt būtu izsvītrojuši no dižā rakstnieka literārā mantojuma. Attēlā redzams viens no istabas elementiem, kurā veikli kombinēta paša Nabokova aizraušanās ar taureņiem un viņa varoņa fetišs - nimfetes puskailā pēcpuse.