- taisnstūra vai izlocīta slīpā virsma, kas atvieglo piekļūšanu augstākajā līmenī bez trepēm. Augstmaņu un valdnieku pilīs pandusi atļāva zirgu vilktajām karietēm piebraukt pie pašām durvīm, kā arī atviegloja svinīgas procesijas, kad bija nepieciešams nodrošināt iespēju pārvietoties dāmām garajās kleitās ar šlepēm, tās neapdraudot. Mūsdienās pandusi domāti tiem, kas pārvietojas invalīdu ratiņos (uzbrauktuve). Slīpums nedrīkst būt pārāk stāvs. Mūsdienu Latvijā pandusi kļuvuši obligāti, veicot dzīvojamo un sabiedrisko ēku celtniecību, kā arī veicot sabiedrisko ēku renovāciju. Tā, ar pandusu tagad ir apgādāta 2003.gadā atjaunotā Rīgas Domes (bjušās pilsētas Rāts) ēka. Priekšstatu par pandusu klātbūtni aristokrātu pilīs sniedz arī atjaunotais sakarā ar LLU jubileju (bijusī hercogu pils Jelgavā) bruģis iekšējā pagalmā.
1. attēlā - panduss pie teātra ēkas portika Odesā (XIX gs.), Ukraina.
2. attēlā - panduss (bruģēts XXI gs. sākumā) pie Jelgavas pils (XVIII gs. otrā puse) pie vienas no centrālajām ieejām, arhitekts B.Rastrelli.
