Panteons (пантеон, pantheon)

- ēka, kas kopš senatnes laikiem tika veltīta Dieviem un Dievībām. Pirmais Panteons tika uzcelts Romā imperatora Augusta laikā un bija veltīts visiem senās Romas dieviem. Joprojām tā ir gandrīz vai vislabāk saglabājusies apaļa celtne (rotonda) ar kupolu, ko apjož divas granīta kolonnu rindas. Kupola centrā ir atvere, kura, kā acs, raugās debesīs. Iekšējā kolonnu apļa diametrs un kupola augstums "acs" līmenī ir vienādi. Ilgāku laiku Panteons tika izmantots kā katoļu baznīca ar nosaukumu "Sv. Marijas Rotonda", bet tagad ir tūristu apbrīnas objekts. Savukārt, Parīzes Panteons Latīņu kvartālā sākotnēji bijis katoļu baznīca, bet vēlāk tika pārbūvēts nolūkā pārvērst to par Francijas dižo personību kapenēm. Līdz ar to vārds "panteons" mūsdienās tiek attiecināts uz slavenību koncentrētu atdusas vietu.
XVIII gadsimta beigās uz pašreizējās Miera ielas galu, toreizējo tālo Rīgas nomali, sāka pārvietot apbedījumus, kuri agrāk tika veidoti baznīcu velvēs, vismaz attiecībā uz turīgākajiem iedzīvotāju slāņiem. Tie ir bijušie Rīgas Lielie kapi, kuri par spīti iekļaušanai aizsargājamos objektos, ir galīgi nolaisti un pārsvarā tiek izmantoti pastaigām un suņu vadāšanai. Latviešu valodā vārds Panteons parasti tiek izmantots tikai pārnestā nozīmē. Tomēr pastāv uzskats, ka Lielie Rīgas kapi, kuros apglabāta vesela virkne gan latviešu, gan vācbaltu slavenību- kultūras darbinieku, zinātnieku un arhitektu- pēc sakārtošanas varētu kļut par Brīvdabas Panteonu, turklāt tur apglabāts gan Krišjānis Barons un Krišjānis Valdemārs, gan Fricis Brīvzemnieks un Andrejs Pumpurs, gan gleznotāji Jāzeps Grosvalds un Voldemārs Matvejs. Tomēr pagaidām tās ir izkaisītas un nedaudz piekārtotas atdusas vietas nevis Panteons.