Pantomīma (пантомима, mime show, pantomime) grieķu: παντόμῑμος [pantómīmos]

- skatuves mākslas (muzikālās komēdijas) veids, kad dažādas darbības un norises atspoguļo bez vārdiem, tikai ar žestiem, mīmiku, plastiskām ķermeņa kustībām – parasti mūzikas pavadījumā. Anglijā pantomīmu labprāt izmanto arī ģimenes pasākumos laikaposmā starp Ziemassvētkiem un Jauno Gadu. Vārdam ir saknes vēl Senajā Grieķijā, kur sākotnēji ar to apzīmēja aktieru grupu, kuri it kā esot "imitējuši, proti, atdarinājuši visu ko", turklāt vēstījums noticis mūzikas, parasti flautas, pavadījumā. Pantomīma bija ļoti izplatīts izklaides veids antīkajā pasaulē, tā deva iespēju vienkāršai tautai zoboties par zemes varenajiem. Pantomīma atļāvās tādus piedauzīgus žestus, no kuriem nopietnais teātris vairījies. Zināmā mērā pantomīma bija demokrātisks skatuves mākslas žanrs ar balagāna elementiem. Vairāki slavenie antīkās pasaules autori (Lukiāns) pat veltīja pantomīmas žanram savus sacerējumus. Modernā pantomīma ir tāds teātra priekšnesuma veids, kas izveidojies uz slavenās XVI gadsimta itāļu Commedia del arte tradīcijām (ar stigri definētiem darbojošos tēlu tērpiem, lomām un kustībām). Ir arī tādi pantomīmas vai "mēmā šova" varianti, kad publikai paredzēta svarīga loma ar dziedāšanu. Pantomīmai Rietumu pasaulē ir gara un daudzveidīga skatuviska tradīcija. Mūsdienu slavenie Rietumu vēsturieskie seriāli ("Tudors", "Rome", "Borgias" ) labprāt iekļauj pantomīmu epizodēs, kad jāizsmej valdnieku vai to mīluļu netikumi.
Rīgas pantomīma kā pirmais amatierteātris izveidota 1956. gadā. Par tās pirmo iestudējumu kļuva Raiņa panāksnieku dziesma "Krauklītis". Pirmais un ilgstošais pantomīmas vadītājs bija Dailes teātra aktieris Roberts Ligers, kura personība noteikusii Rīgas pantomīmas t.s. filozofisko stilu. Savās ārzemju viesizrādēs, kur rīdzinieki piedalījās kopš 1975. gada, Rīgas pantomīma guvusi balvas virknē starptautisko festivālu (pēdējais - 2006.gadā Spānijā Žironā). Pēdējo gadu slavenākie uzvedumi “Naktī tapa gaisma” pēc Raiņa “Uguns un nakts” motīviem, kā arī “Pieskarties debesīm” pēc R.Baha “Kaija vārdā Džonatans Livingstons”. Patlaban Rīgas pantomīmu vada Andris Apinis, un tās uzstāšanās kuplina gan Dziesmu Svētku, gan Amatieru teātra festivālu, gan Republikas godadienu pasākumus.