Pareizticība (православие, orthodox Church, Eastern ortodoxy)

- kristietības Austrumu atzarojums, dažreiz saukts par Grieķu Pareizticīgo baznīcu. Otra lielākā kristīgā konfesija pasaulē (apmēram 300 miljoni ticīgo). Atšķirībā no katoļiem, pareizticīgajiem nav kopīgās baznīcas galvas (pāvesta), bet ir nacionālās baznīcas galvas (patriarhi). Pareizticīgo baznīcu ēkas ir ļoti daudzveidīgas, un tāpat kā Rietumu baznīcas vēsturiski celtas redzamajās vietās, uz pauguriem vai ūdens tuvumā. Plānā tās lielākoties veido grieķu krustu, to galvas (kupoli) bieži tika apzeltītas. Krievijas ziemeļos ir attīstītas tēstās koka baznīcas.
Pareizticība Latvijā sākotnēji parādījās vēl XII gadsimtā, Jersikā uzceļot pirmo pareizticīgo baznīcu, kad daži novadi, it īpaši tie, kas atradās tuvāk Polockai un Pleskavai, daļēji pieņēma kristietību. Par to liecina vairumā saglabājušies latviešu valodā senslāvu vārdi, kas ir saistīti ar baznīcas rituāliem (svētdiena, krusts, svece, zvans u.c.). Atkārtoti pareizticība ienāk Latvijā XIX gs. otrajā pusē, it īpaši Ziemeļvidzemē. Patlaban Latvijā par pareizticīgajiem sevi uzskata apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju, starp kuriem kāda divdesmitā daļa ir latvieši. Rīgā atrodas arī Debesbraukšanas baznīca, kurā dievkalpojumi notiek latviešu valodā. Viena no skaistākajām pareizticīgo baznīcām, kas sākotnēji būvēta pēc slavenā arhitekta Bartolomeo Rastrelli projekta 1774. gadā un pabeigta XIX gadsimta beigās, saglabājot s;akotnējo altāra daļu, atrodās Jelgavā un cieta II Pasaules kara laikā, kad pilsēta 1944.gada rudenī astoņas reizes pārgāja karojošo armiju rokās. Šo skaisto templi atjaunoja laikaposmā starp 1993. -2003. gadu, un tagad Sv.Simeona un Sv. Annas baznīca ir patiess krievu klasicisma paraugs Latvijā.