Pasteļtoņi, pasteļkrāsas (пастельная краски, Pastel colour)

- krāsas un toņi, kas nekairina acis, proti, ir maigi un gaiši. Šos toņus raksturo kā "gandrīz neitrālus", "it kā nedaudz izbalējušos", "nepiesātinātus", tādus, kam trūkst kontrasts. Tipiskās krāsas - maigi rozā, gaišsārti violets, gaiši zils. Īpaši ieteicams izmantot pasteļtoņus dekoratīvajā kosmētikā. Nosaukums saistīts ar krāsainajiem krītiņiem, kurus izmanto, strādājot pasteļa tehnikā. Ar pasteļkrāsām aizrāvušies vairāki franču gleznotāji, turklāt pat izraisot literārās asociācijas. Tā, Koro peizāžas Oskars Vailds raksturojis kā tik maigus, ka pat nopietnas lietišķās sarunas to klārbūtnē neesot iespējamas, jo radot pārāk līrisku noskaņu. Arī impresionists Klods Monē mīlējis gleznot savas katedrāles zilgani rozā pasteļtoņos.
Latviešu glezniecībā ar pasteļtoņu izmantošanu aizrāvušies vairāki mākslinieki dažādos daiļrades posmos. Tā, Auseklis Baušķenieks sākotnēji, it kā aizrāvies ar puantīlismu, labprāt savā punktošanas tehnikā izmantojis maigo pasteļtoņu kolorītu. Mūsdienās vairāki mākslinieki, kuru darbus eksponē galerija Māksla XO. arī labprāt izmanto pasteļtoņus. Bet Zane Balode veido savas Portugāles pilsētu tēlus izteikti pasteļtoņos, tādējādi atsaucot atmiņā impresionistus.