ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Paviljons (павильон, pavilion)

- neliela atklātas vieglas konstrukcijas celtne dārzu un parku arhitektūrā; arī atsevišķa, bieži vien pagaidu, celtne kādas izstādes noteiktas eksponātu daļas demonstrēšanai vai kādu lielu objektu uzglabāšanai. Arhitektūrā sastopami arī paviljoni, kuri pēc būtības ir kādas ēkas spārna dekoratīvais, parasti noapaļotais nobeigums, pie kura iespējams izvietot strūklaku vai brīvi stāvošu statuju. Paviljoni īpaši iecienīti siltajās zemēs, jo tur nav bijušas paredzētas krāsnis. Paviljoniem mēdza piešķirt īpašus nosaukumus - Ķīnas paviljons, Monplezīra u.c.
Tā pašreizējie Rīgas Centrāltirgus paviljoni kādreiz tika būvēti kā pagaidu konstrukcijas - vācu cepelīnu (cigārveida dirižabļu) angāri. Sākotnēji bija iecerēts cepelīnu angārus kā tirgus paviljonus saglabāt to oriģinālā izskatā, bet tie neatbilda moderna tirgus sanitārajām prasībām, tādēļ nolēma izmantot tikai angāru augšējās, noslēdzošās fermu daļas, pašas celtnes ceļot no mūra un dzelzsbetona. Zem paviljoniem izveidotas plašas preču glabāšanas noliktavas ar saldētavām, pazemes tuneļiem. Pēdējā desmitgadē Centrāltirgus paviljoni tiek izmantoti arī kā tūrisma objekts, jo mūsu Centrālais tirgus esot viskrāšņākais Eiropā.

1. attēlā - paviljons Nimfenburgas pils parkā, XVIII gs., Minhene.

2. attēlā - Rīgas Centrāltirgus sakņu un zivju paviljoni, projekta vadītājs arhitekts P.Dreimanis.