Pilsdrupas (развалины замка, ruins of castles)

- seno arhitektūras masīvo celtņu paliekas, galvenokārt aplenkumu un laika postījumu dēļ. Mūsdienās pilsdrupas tiek sistematizētas, aprakstītas un par veido visslavenāko (un arī senāko) pilsdrupu sarakstus. Šo drupu sarakstā bieži vien iekļuj arī senos cietokšņus, no kuriem saglabājušās vairākas daļas - gan pašas pils, gan nocietinājumi, gan baznīcu atliekas. Sākot ar klasicisma (un it īpaši romantisma) stila uzplaukumu glezniecībā, pilsdrupas kļuvušas par klasiskās ainavas neiztrūkstošo elementu. Dažu mākslinieku ainavas atpazīst tieši pēc drupām, piemēram, franču ainavists Iber Robērs (Hubert Robert), kļuva slavens "pateicoties gleznainajam drupu atveidojumam".
Latvijas teritorijā saglabājies liels daudzums pilsdrupu (tās ir gan ordeņa, gan bīskapu piļu un nocietinājumu drupas). To daļa kalpo kā arheologu izpētes objekts, vienmēr būdama arī mākslinieku un tūristu pievilkšanās vieta. Tāpat daži izcilie latviešu izcelsmes ainavisti, piemērām, Jūlijs Feders, labprāt iekļāvuši savos darbos Kokneses pilsdrupas.