Plafons (плафон, plafond, decorated ceiling)

- ar monumentāli dekoratīvu gleznojumu vai cilni rotāti griesti vai to centrālā daļa. Plafons var būt gan monumentālās, gan dekoratīvās glezniecības (arī tēlniecības) paraugs. Gleznošanu iespējams veikt tieši uz apmetuma dažādās tehnikās (freska, eļļa, sintētiskās krāsas u.c.), veidojot mozaīkas un pat nostiprinot audeklu. Plafoni kā baznīcu un piļu parādes telpu dekoratīvais elements kļuva īpaši iecienīti XVII gadsimtā un saglabāja popularitāti līdz XIX gadsimta sākumam. Plafoni visai bieži bija domāti debesu ilūzijas radīšanai, it kā paaugstinot ēku pateicoties optiskajiem efektiem (konkrēti - saīsinot attēloto figūru augumus). Plafonus varēja veidot uz jebkuras formas griestiem (plakaniem, velvju, kupola).
Latvijā visslavenākie plafonu gleznojumi, kuru daļa jau ir restaurēta (gleznotājs Cukki), atrodas Rundāles pilī. Savukārt, Bīriņu un Liepupes pils plafoni ir veidoti kā koka grebums, bet Mežotnes pils apaļās zāles plafons rada mākoņaino debesu ilūziju un vienlaikus it kā paaugstina griestus.