Postimpresionisms (постимпрессионизм, post-impressionism)

- mākslas tendenču kopums, kurš, būdams saistīts ar impresionismu, no tā atšķiras ar estētisko sistēmu dažādību. Dažreiz saukts par neoimpresionismu. Posimpressionisti bija “neapmierināti ar attēloto objektu banalitāti un gleznojuma struktūras zaudēšanu” impresionistu darbos (sk. puantilisms). Terminu kā tādu piedāvāja 1910. gadā angļu mākslinieks un kritiķis Roger Fry, organizējot franču gleznu izstādi Londonā. Postimpresionisma definīcija ir visai aptuvena, jo tam pieskaita gan modernismu, gan simbolismu, gan sintētismu. Slavenākie pārstāvji - Van Gogs, Serā, Sinjaks, Gogēns.
Savukārt, Latvijā šo virzienu tradicionāli saista ar Franciju un māksliniekiem, kam tuva postimpresionisma maniere. Eksponē savus darbus “frankofonijas dienās”, piemēram, gleznotāja jelgavniece Ludmila Grinberga 2010.gadā Jelgavā. Arī mūsu slavenais mākslinieks J.Valters, mūža nogalē dzīvodams Vācijā, pievērsies šim no impresionisma atvasinātam, bet savdabīgākam stilam.