Propileji (пропилеи, propylaea) grieķu: propylaion

- monumentāli vārti, ieeja ar kolonādi un simetriski novietotiem portikiem, kompleksa galvenā ieeja. Šis nosaukums radies senatnē, kad bija nepieciešams iezīmēt ieeju kaut kādā specifiskajā teplā, piemēram, reliģiskajā kompleksā, templī, tādējādi iezīmējot simbolisku robežu starp pilsētas garīgo un laicīgo daļu. Senākie propileji izmantoti Krētas Minojas laikmeta arhitektūrā jau vairāk nekā 1700 gadus p.m.ē. Klasiskajā Grieķijā monumentālie propileji atdalīja Atēnu Akropoli. Tos lika uzbūvēt 437.gadā p.m.ē. slavenais Perikls, un tā bija monumentāla ieeja pašā Akropolē un Atēnas, pilsētas aizbildnes, milzīgajā templī. Interese par šāda tipa svinīgiem vārtiem atdzima laikmetā, kad arhitektūrā nostiprinājās historicisma stils ar vēlmi izmantot antīkos paraugus (neoklasicisms) - kā tas ir XIX gadsimtā tapušajos Propilejos Minhenes Karaliskajā laukumā. Zināmā mērā rados propilejiem ir arī Brandenburgas vārti Berlīnes centrā, kuri turklāt ilgāku laiku kalpojuši kā robeža starp Rietumu un Austrumu pasauli.
Rīgā par propileju paraugu var kalpot monumentāli noformēta ieeja Brāļu kapos, kur tāpat izmantots sakrālās (varoņu atdusas vietas) un laicīgās pilsētas atdalīšanas princips. Ieeju Tautas svētnīcā sargā divas jātnieku skulptūras grupas no kaļķakmens - materiāla, kas pilnībā atbilda plānotām arhitektūras formām.