Pusmuiža, muižiņa (фольварк, half of manor, folwark)

- bija kādai muižai piederoša paliela autonoma lauku saimniecība ar zemi, apbūvi un iedzīvotājiem. Pusmuižas sāka rasties Jauno laiku sākotnējā periodā, kad notika pakāpeniska atiešana no feodālajiem likumiem un pārsvarā izplatījās mūsdienu Polijas teritorijā. Pusmuižu - kā daļēji atdalītu muižu - īpašnieks (barons, muižnieks) nevis iznomāja zemniekiem, bet apstrādāja ar paša algotiem kalpiem. Viņš tāpat varēja izrentēt pusmuižu citam īpašniekam, kurš tālāk to apstrādāja ar nolīgtu kalpu palīdzību. Pusmuižu rašanās bija saistīta ar dzimtbūšanu un tās rakstura izmaiņām.
Sākotnēji Latvijas teritorijā pusmuižas izplatījās Latgalē, kas vēsturiski ilgstoši atradusies un attīstījusies Žeče Pospolitas (apvienotās Poļu- Lietuviešu valsts) pakļautībā. Dažkārt saukta arī par foļvarku un lopu muižu. Cieši saistīta ar klaušu sistēmu, mūsdienu izpratnē lauksaimniecības produktu ražošanai domāta muižas filiāle. Tur parasti saimniekoja pārvaldnieks vai vecākais. Līdz mūsdienām Latvijā saglabājušās dažas pusmuižu ēkas.