Revolūcija (Революция, Revolution) latīņu: revolutio

- ārkārtīgi strīdīgs jēdziens, kas būtībā nozīmē pilnīgu apvērsumu, sabiedrības, mākslas virziena, zinātnes pastāvošo normu (vai dogmu) noraidīšanu un noārdīšanu, pievēršanos jaunam attīstības modelim. Iespējamas gan agrārās, gan tehniskās, gan sociālās revolūcijas, kuras praktiski visās jomās satricina sabiedrību, turklāt bieži vien tās pavada asinsizliešanas un pat pilsoņu kari. No otras puses, cilvēces progress nav iespējams bez revolūcijām, citādi mēs joprojām ciestu regulāru badu, mirtu no bezgalīgām kaitēm jaunībā un meklētu glābiņu elkdievībā un pūšļošanā. Revolūcijas tēma (diemžēl tāpat kā kara tēma) allaž saistījusi māksliniekus, jo ar to ie saistītas cilvēku kaislības, varoņdarbi, upurēšanās un pat noziegumi - viss tas, kas veido mākslas būtību. Romantiķu māksla kopš Lielās Franču revolūcijas ar tās saukļiem "Brīvība, vienlīdzība, brālība" ir tās gara iedvesmota, kaut gan dižais Eižens Delakruā savā slavenajā "Brīvība barikādēs" attēlo jau nākamās, 1830. gada "Jūlija revolūcijas" varoņus. Viņa jaunava ar sarkano karogu rokā tika vēlāk nosaukta par Mariannu, brīvību mīlošās Francijas simbolu, un ilgus gadus, līdz pat pārejai uz vienotu Eiropas valūtu, rotājusi franču monētas. Neapšaubāmi, arī visas Brīvības statujas, ieskaitot mūsējo, tāpat ir rados Mariannai, katra savādākā izpildījumā.
Latvijā īpaši svarīga izvērtusies t.s. 1905. gada revolūcija, kad sociālie saukļi pēc vienlīdzības tika apvienoti ar vēlmi iegūt arī politisko neatkarību un atbrīvošanos gan no cariskās Krievijas, gan no vietējo "vācu baronu" varas. Šai revolūcijai Latvijā bija daudz gan cietušo cilvēku (nošautie, izsūtītie, emigrējušie), gan bojā gājušo materiālo un mākslas vērtību (sadedzinātās lauku sētas un izpostītās muižas), bet bija arī ieguvumi - atļauja mācīties vidusskolās dzimtajā latviešu valodā, daudz lielāka pārstāvniecība pilsētu un novadu pārvaldē un perspektīvā, gan pēc gandrīz 15 gadiem - arī pirmā sava neatkarīgā valsts. Atceroties 1905.gadu, mums ir gan piemineklis tā varoņiem Daugavas krastmalā, gan 1905. gada memoriālais ansamblis Rīgā.