Republika (республика, republic) latīņu: res publica

- valsts iekārta, kur augstākās valsts varas institūcijas uz noteiktu laiku ievēlē pilsoņi - atbilstoši vārda, kas nozīmē "tautas varu" latīņu valodā. Gan modernās, gan senatnes republikas pamatīgi atšķiras savā ideoloģijā un uzbūvē. Antīkajā pasaulē un viduslaikos par republikas mērauklu uzskatīja Romas republiku vēstures posmā starp caru gāšanu un Impēriju. Renesanses laikmetā atdzima interese par cilvēciskajām vērtībām un pilsoņu sabiedrību, kas izrietēja no aizraušanās ar antīkajiem ideāliem, tai skaitā ar klasisko Atēnu demokrātiju. Eiropā Jauno Laiku sākumā jēdziens republika saistīts ar reliģisko toleranci un absolūtā valdnieka privilēģiju ierobežošanu. Līdz ar to revolūcijas vai neatkarības cīņas Eiropā tradicionāli beidzās ar republikāniskās iekārtas nodibināšanu. Vairāki mākslinieki, tai skaitā Ž.L.Davīds tūdaļ atsaucās revolūcijas un republikas aktualitātēm, starp kurām bija arī republikāņu (un arī terora) idejiskā vadoņa jakobīņa Marata nogalināšana. Vēsturē pazīstamas arī itāļu aristokrātiskās un pilsoniskās republikas - Florences, Venēcijas, Dženovas u.c, kurās plauka māksla un zinātne.
Arī Latvijas Republika izveidojusies pēc revolūcijas, kas notikusi Krievijas impērijā 1917.gadā, izmantojot sabiedriskā iekārtas maiņu metropolē un pateicoties pašaizliedzīgajām neatkarības cīņam. Par Latvija Republikas dzimšanas dienu uzskata tās proklamēšanu de facto 1918.gada 18.novembrī. Latvijas Republikas neatkarīgo attīstību pārtrauca sākotnēji inkorporēšana PSRS ar sekojošu nacistiskās Vācijas okupāciju un PSRS karaspēka reokupāciju 1944.gadā. Līdz 1991.gadam Latvija ietilpa PSRS sastāvā, kad sabrūkot PSRS Republikas neatkarība tika atjaunota.