Rindu mājas (Рядные дома, laneway houses, row houses)

- tipiska apbūve ciematos vai mazpilsētās, kuru iedzīvotāji visumā attiecināmi un vienu un to pašu slāni - aptuveni vienādi nodrošinātu, bet ne jau tik turīgu, lai varētu atļauties villu vai savrupmāju, tomēr katrs vēlas savu atsevišķu māju. Par rindu māju dzimteni mūsdienu izpratnē uzskata provinciālo Angliju, kur šāds apbūves tips parādījies XX gadsimta 30.-tajos gados, kad liels daudzums atvaļināto (tai skaitā kolonijās strādājušo) ierēdņu un virsnieku apmetās uz dzīvi provincē. Mājām ir saskaņots arhitektonisks risinājums un vismaz viena kopīga siena ar blakus esošo ēku. Parasti māju priekšā ir neliels dekoratīvs dārziņš un patlaban šādas rindu mājas atrodamas arī Londonas turīgajos rajonos.
Pirmās Republikas laikā būvētās kvazi-rindu mājas gar Liepājas ielu Rīgā drīzāk bija vienkāršas strādniekiem domātas mazdzīvokļu celtnes un to vizuālais risinājums bija visai pieticīgs un vienveidīgs. Latvijā rindu mājas to mūsdienu izpratnē parādījās pēc neatkarības atjaunošanas XX gadsimta 90.-to gadu sākumā un visai drīz ieguva piekrišanu relatīvi turīgo pilsoņu aprindās, it īpaši tādēļ, ka pirmās rindu mājas atradās tuvu galvaspilsētas centram (Ķīpsalā) un to projekts apmierināja latvieša vēlmi pēc "sava kaktiņa, sava stūrīša", turklāt mājas bija apgādātas ar individuālajām garāžām, tādējādi vienlaikus risinot vairākas problēmas. Mūsdienu Latvijā šāda tipa apbūve sastopama arī Jūrmalā un Pierīgā (Mārupē, Piņķos).