Ribas, nervīras (ребра, нервюры, ribs, nervures)

- balsta elementi Gotiskajā arhitektūrā. Ribas iziet no celtnes augšdaļas un izliecas, veidojot dažāda tipa velves (krusta, zvaigžņu, vēdekļa). Ribas ir velvju šķautņu karkasa dekoratīvi akcentētā daļa, kas izceļas ārpus virsmas; mēdz izskatīties kā pinums, izciļņi, padziļinājumi. Nervīras kombinācijā ar kontrforsu un arkbutānu izmantošanu dod iespēju atvieglot jumu, samazināt tā vertikālo spiedienu un paplašināt logu virsmu. Nervīru sistēmas izmantošana gotiskajā arhitektūrā atviegloja mūrēšanu. Nervīras stiprināja tieši gotiskās, lauztās arkas.
Nervīras Latvijas baznīcās ir labi redzamas celtnēs, kuru gotiskā iecere vēlāk tika pilnveidota manierisma stilā. Tieši svētā Jāņa baznīca pilsētas rāts tuvumā, turklāt uzlabota manierisma tendenču garā, var lepoties gan ar īpašo velvju konstrukciju (vienīgās zvaigznes velves), gan ar pinuma nervīrām. Šīs nervīras veidojot skaitākās gotiskās velves Livonijā.