Regālijas (Регалии, regalias)

- priekšmeti, kas simbolizē valdnieka likumīgās tiesības un varu (kronis, scepteris, varas vai valsts ābols u.c.), kā arī izcilie ordeņi; parasti tika izmantoti īpašajās ceremonijās – kronēšanā, laulībās, kristībās, oficiālajās augsta ranga pieņemšanās. Parādes portretos galma mākslinieki centušies regālijas īpaši akcentēt. Dažkārt regālijām tiek pieskaitīti arī valdnieku ģerboņi dažādā izpildījumā - karogos, emblēmās, telpu noformējumā, atkārtojot regālijas motīvu.
Tā kā pašiem latviešiem pirms kristietības īstenais valstiskums nav bijis, Pirmās republikas laikā ar atpakaļejošo datumu gleznotie cilšu vadoņu vai kunigaišu portreti (pārsvarā L. Liberta un A. Cīruļa gleznotie) satur izdomātās regālijas. Šķiet, ka pat Nameja (valdnieka) gredzens ir radies vēlāk - par spīti Aleksandra Grīna romānam. Tā kā XVII gadsimtā lielākā Latvijas teritorijas daļa piederēja Zviedrijai, karali Gustavu II Ādolfu iespējams uzskatīt par mūsu toreizējo valdnieku ar atbilstošām regālijām. Mūsdienu pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, par regālijām uzskata ordeņu, goda zīmju un medaļu kopu, pievēršoties vārda sākotnējai nozīmei (likumīgā zīme).