Rekonkista (реконкиста, reconquista)

- periods (apmēram 7 gadsimti) Viduslaiku Spānijas un Portugāles dzīvē, kad Pireneju pussalas kristiešu valstiņas centās atkarot arābu VIII gadsimta sākumā iekarotās teritorijas – musulmaņu kalifātus. Rekonkista beidzās XVI gadsimtā Katoļu valdnieku pāra – Izabellas un Ferdinanda valdīšanas laikā ar Granādas krišanu 1492.gadā, karaļa Boabdila padošanos Kastīlijas Izabellai un tai sekojošu musulmaņu izraidīšanu no Spānijas. Tradicionāli vēsturnieki uzskata par rekonkistas sākumu kauju pie Kovadongas, kad neliela vestgotu armija sakāva skaitliski lielāku arābu karaspēku ziemeļu Ibērijas kalnos, nodibinot mazu kristīgu provinci Astūrijā. Viduslaiku literatūrā cīņas starp kristiešiem un musulmaņiem (arābiem) Pireneju pussalā atspoguļotas trubadūru dziedājumos un teikās, tai skaitā ar to saistīta arī Dziesma par Rolandu, slaveno Kārļa Lielā bruņinieku.
Mūsdienās vārdam Rekonkista pēkšņi radies pavisam cits skaidrojums - ar to kareivīgie musulmaņi, kuri sapņo par islāma valsts nodibināšanu, tiecas atkarot (būtībā iekarot) visas tās teritorijas, kurās kādreiz valdīja tikai ortodoksālā Islāma likumi. Šī Rekonkista tās nežēlīgā rakstura dēļ (terora akti, ķīlnieku sagrābšana, drausmīga un publiska vardarbība) diemžēl arī spēj kalpot par iedvesmas avotu dažādu "šausmeņu" autoriem.