Romantisms (романтизм, romanticism)

- virziens literatūrā un tēlotajā mākslā, kas sāk parādīties Rietumeiropā pretstatā klasicismam. Tas, atšķirībā no Apgaismības kustības ar racionālā uzsvēršanu, sludināja iztēles un emociju prioritāti, aizrāvās ar intuīcijas pārspīlēšanu izziņas procesā. Literatūrā tas ir individuālās brīvības kults, nesaprastā brīvdomātāja cildināšana. Romantisms Eiropā ir revolūcijas, Napoleona karu un restaurācijas mantinieks. Tam raksturīga pagātnes, sevišķi viduslaiku gotikas, idealizācija, tieksme izcelt individuālo, atraisīt kaislības, kāpināt emocijas. Romantisms aizraujas ar pirmatnīgo - dabu, pat mežonīgu, ar valdzinošo un nepazīstamo. Tam tuvs arī nāves un kritušā ēņģeļa (demona) kults. Arhitektūras jomā tā ir atteikšanās no orderu sistēmas, ainavu veidošanā - nevis dabas pārveidošana, bet izkopšana. Par romantiskās ainavas sastāvdaļu kļuva pilsdrupas, ar kurām īpaši aizrāvis franču gleznotājs Ibēr Robērs.
Latvijas muižu ainavā par romantisma izpausmi liecina vientuļnieku namiņi, urnas, dekoratīvi kapakmeņi, mākslīgās salas. Ar to izveidi aizrāvās vācbaltu muižnieku atvases un viņu pieaicinātie mākslinieki. Savukārt, vairāki jaunlatvieši, piemēram, Auseklis, centās sameklēt paralēles senlatviešu folklorā un Senās Grieķijas mitoloģijā. Arī vairākās ainavista Jūlija Federa gleznās jūtamas romantisma atskaņas.