ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Sīpolveida kupols (купол луковичный, onion dome)

- baznīcu kupoli Krievijas pareizticīgo sakrālo celtņu arhitektūrā, kuru forma atgādina sīpolu, to augstums pārsniedz platumu, kupola diametrs ir lielāks nekā tā pamata cilindrs, bet augšējā daļā "sīpols" it kā satek kopīgajā punktā virs kura ir smaile ar vainagojošo krustu. Vēlāk šie kupoli tiek apzeltīti vai koši krāsoti, kas īpaši izceļas uz zilganpelēko debesu fona. Parasti centrālais kupols ir lielāks un augstāks par pārējiem. Par sīpolu kupolu izcelšanos pastāv vairākas versijas - it kā sākotnēji to forma izvēlēta atbilstoši krievu bruņinieku spēkavīru (богатыря) bruņucepurei, jo, patiesi, šāda tipa kupoli kopš XVI gadsimta kļuva populāri Krievzemē - bet nebūt ne tikai, jo ir arī katoļu baznīcas Austrijā, Bavārijā un pat Ziemeļitālijā ar sīpolveida kupoliem. Cita, prakstiskā versija, apgalvo, ka kupola formas izvēli noteica sniega uzkrāšanās novēršana - kas ir svarīgi gan Ziemeļos, gan kalnainā apvidū. Sīpolveida kupolu klātbūtne ainavās ir ļoti izplatīta un zināmā mērā simboliska.
Latvijas teritorijā ir saglabājusies vesela virkne pārsvarā pareizticīgo baznīcu ar sīpolveida kupoliem - gan Rīgā (Svētās Trijādības katedrāle, Svētā pravieša un priekšteča Jāņa baznīca, Debesbraukšanas baznīca), gan Pētera-Pāvila baznīca Ķemeros, gan Jelgavas Svēto Simeona un Annas Baznīca. Visu šo baznīcu arhitektoniskais risinājums un dekoratīvie sīpolveda kupoli izdaiļo mūsu pilsētvidi.

1. attēlā - sīpolveida kupoli virs Augšāmcelšanās baznīcas, 1652.g., Kostroma, Krievija.

2. attēlā - Debessbraukšanas baznīca Rīgā, Mēness ielā (pareizticīgo latviešu draudze), iesvētīta 1879.g.