ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Sātans (сатана, Satan)

- personāžs, kas parādās monoteistiskajās reliģijās (judaismā, kristietībā, islamā), iemiesodams ļaunumu un kārdinājumu. Sātans pazīstams kā ļaunais krāpnieks, kas ved cilvēci iznīcībā. Šo jēdzienu parasti attiecina un kritušo eņģeli, kas nostājies pret Dievu un pavedina cilvēka dzimumu uz grēkošanu, patlaban valdot pār grēciniekiem. Jaunajā Derībā ar sātana vārdu saistīta būtne, kura būdama varena, iemieso visas ļaunās īpašības. Vienlaikus pastāv arī viedoklis, ka pasaules pastāvēšanai un attīstībai ir nepieciešama arī ļaunā spēka klātbūtne, jo konfliktu un kārdinājumu trūkums noved pie stagnācijas un emociju atmiršanas, tālab mākslā Sātanam un viņa paveidiem- demoniem, velniem u.t.t. atvēlēta liela loma. Bībelē Sātana pirmais iemiesojums ir čūska- kārdinātāja. Mākslinieka V. Bleika skatījumā Sātans ir tas, kas sēj nelaimes un pakļauj nelaimīgo Ījabu kārtējam pārbaudījumam. Sātans spēj parādīties arī pievilcīgākos tēlos, piemēram, kā Mefistofelis, Dēmons vai Bulgakova Volands. Tad viņa tēls kļūst māksliniekiem un dzejniekiem īpaši rosinošs un neviennozīmīgi vērtējams.
Latviešu skatītāju (un lasītāju) acīs visai negaidīts Sātans parādījies ekrānos un grāmatu plauktos. Tagad viņš valkāja Pradas firmas brunčus, un tā bija lieliskā aktrise Mjuriela Stripa Ņujorkas modes žurnāla redaktores lomā (filma uzņemta pēc Lorenas Veiserbegras grāmatas "Sātans Pradas brunčos"). Kārdinošs, pavedinošs un postošs tēls - tieši tāds, kādam Sātanam arī vajadzētu būt.

1. attēlā - Viljams Bleiks "Sātans aplaiž Ījabu ar sērgām", 1821.g.

2. attēlā - Janis Rozentāls "Pēc pirmajiem gaiļiem", ap 1905.g., LNMM kolekcija.