Stūra fasāde (угловой фасад, facade at crossing)

- gan viduslaiku pilsētās, gan arī vēlāk, nojaucot nocietinājuma mūrus, apbūves gabali bieži vien gadījās ielu krustojumā, turklāt namīpašnieks, it īpaši gadījumos, ja viņš grasījies izmantot apakšstāvu kā veikalu vai darbnīcu, vēlējies, lai viņa iestādījumam nepaietu garām. Tādējādi arī tika pielietota "stūra fasādes" metode, kad ēkas viskrāšņākā daļa, pat visumā neliela un šaura, atradās tieši uz stūra. Ideju par šādu māju plānojumu, šķiet, formulēja Francijā II Impērijas laikā, kad par krustojumos esošo ielu optimālo plānu tika uzskatīta trapece, kuras mazākā pamatne - stūra fasāde - bija vērsta pret stūri. Tādējādi tika atvieglota kustība un mazināta iespēja ekipāžām saķerties krustojumos. Par stūra fasādes redzamāko vietu kalpoja dekoratīvie erkeri. Ja erkeram vai izvirzījumam bija noapaļota forma, to dažkārt sauca arī par "laternu" pārnestā nozīmē.
Stūra fasādes īpaši populāras kļuva jūgendstila ēkās Rīgā, kad notika paātrināta pilsētas apbūve, zemes cenas cēlās, bet vismaz piektā daļa iedzīvotāju nodarbojās ar tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu. Mēs joprojām novērojam mākslas ziņā oriģināli noformētās "stūra fasādes" gan celtnēs blakus Doma laukumam, gan Rīgas centra ielu krustojumos. Bieži vien pati ēka izceļas tieši ar šo, pret visiem garāmgājējiem vērsto un rūpīgi nostrādāto stūra fasādi - kā tas ir ar ģerboņiem rotātajā ieejā Latvijas Bankā Vecrīgā.