Stilizācija (стилизация, stylization)

- figūru un objektu dekoratīvā vispārināšana, izmantojot dažādas attiecīgajā laikmetā izplatītās tehnikas, tai skaitā arī līniju un formu vienkāršošanu, zināmu nosacītību. Tā ir dabiska metode, veidojot ritmisku sakārtošanu dekoratīvajā mākslā, kad katra atkārtojamā elementa vieta un izpildījums ir būtiski kopīgajai ainai. Ornamentālajā mākslā tā ir stilizēto elementu (ziedu, vītņu, augļu, arī dzīvnieku) atkārtošanās. Teātra mākslā, mūzikā un kino stilizētie elementi mēdz būt iekļauti no agrākajiem laikmetiem, bet pašreizējā izpildījumā - uzvedumā. Stilizācija tāpat kalpo iegrimšanai pagātnē, kas tiek idealizēti vienkāršota, vai arī pauž neapmierinātību ar ikdienu un tradicionālajām ideoloģijas un valdošajām mākslas normām. Stilizācijas rašanos mēdz saistīt ar historicismu, romantisko estētiku. Savukārt, literārā stilizācija bieži vien saistīta ar cita autora stila parodiju.
Kā izriet no latviešu tēlotās mākslas raksturojuma period;ā starp 1890. -1915.-to gadu, "izvirzot priekšplānā priekšmetiskās materiālās formas tiek rādītas kā atgrieztas no ārējās pasaules un.... lineāri stilizētas." Pats mākslinieks dažreiz pat izvēlas savam darbam nosaukumu, kas liecina par stilizāciju, piemēram, V. Purvītis nosauc kādu savu gleznu par "Koku studijām", kur priekšplānā ir stilizētas koku ēnas.