Skatuve (сцена, stage (theatre), showground) - daļa no speciāli izplānotas telpas, kur norisinās izrāde. Skatuvē darbojas aktieri vai izpildītāji, un tā kalpo par vietu, uz kuru tiek vērsta visa skatītāju uzmanība. Kā arhitektūras konstrukcija, skatuve var sastāvēt no platformas (vai vairākām platformām), kuras ir paceltas virs skatītāju apakšējām rindām. Ir gadījumi, kad skatuvi uz laiku iekārto citiem nolūkiem domātajās sabiedriskajās telpās, bet teātros un koncertzālēs skatuve ir pastāvīgs būves elements. Rietumu pasaulē visizplatītākais skatuves tips ir skatuve ar avanscēnu, kad skatītājiem izrādē notiekošais ir redzams tikai no vienas puses (no priekšas). Tāds skatuves tips (tur avanscēna saukta par prosceniumu) bija slavenajā Šekspīra teātrī "Swan (gulbis)". Dziļākās skatuves daļas skatītājiem nav redzamas un tās izmanto aktieri, kā arī tehniskie darbinieki. Ir arī izbīdamās skatuves, kuras sniedzas skatītāju zālē, un tad skatītājiem pieejamas apraudzīšanai no trim malām. Skatuve mēdz būt arī grozāma, kas dod iespēju paātrināt izrādes tempu, jo dekorācijas tiek savlaicīgi nomainītas. Ja teātra ēka ir apaļa, skatuve mēdz būt centrā, kas zināmā mērā padara to līdzīgu cirka vai senā amfiteātra arēnai. Latviešu teātra kultūrā vārdam "skatuve" ir īpaša nozīme - tāpat kā teātrim, un jēdziens "skatuves māksla" ietver daudzas kategorijas, jo skatuves mākslinieki izpildītāji var būt aktieri, dziedātāji, dejotāji, iluzionisti, komiķi u.c. Pastāvīgas skatuves ar avanscēnu Latvijā ir profesionālajos teātros un koncertzālēs, kā arī vairākās lielajās augstskolās, bet pēdējā laikā kļuvušas populāras mazākas un intīmākas skatuves - aktieru zāles, skatuves memoriālajos muzejos un par muzejiem pārvērstajās pilīs. 1. attēlā - Arnoldus Buchelius - skice no priekšnesuma teātrī "Gulbis" 1596.g., Utrehtas Universātes bibliotēka. |