ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Sagša, apmetnis (покрывало, сагша, plaid)

- dekoratīvs auduma apģērba gabals, kas varēja būt gan šūts, gan austs. Ļoti sens tērps, par kuru varēja kalpot pat sega. Apmetni varēja izmantot kā telti, tam varēja pievienot kapuci, tā garums tika regulēts atbilstoši modei un vietai. Apmetņi kļuva par mākslas sižetu Rietumu tradīcijā, kur svētais Mārtiņš atdeva ubagam pusi sava apmetņa. Apmetnī slēpjas skaistules un laupītāji, pēc apmetņa fasona un drēbes ilgstoši varēja noteikt cilvēka kārtu. Apmetnim var būt arī pārnestā nozīme, kad tas kā burvju mākonī paslēpj varoni, kā tas ir Iliādē. Apmetni iespējams pārmest pāri vienam plecam un nostiprināt ar saspraudi, tad tas atgādina romiešu togu.
Mūsu izpratnē tā ir senlatviešu austā sieviešu sega, ko apmeta ap pleciem un parasti sasprauda ar saktu, patlaban nacionālā tērpa sastāvdaļa. Svinīgākās sagšas bija baltas ar tautiskajā rakstā noformētu apdari.

1. attēlā - Ludviķis XIV kā romiešu imperators ar apmetni, bronza, Karnevaletas muzeja pagalms, Parīze.

2. attēlā - ar saktu sasprausta sagša no salona "Klēts" Vecrīgā.