- arhitektoniska dekoratīva detaļa virs logu vai durvju ailām dzegas fragmenta vai frontona veidā. Parasti sandriki sastopami klasicisma stila celtnēs. Sandriks pēc būtības ir neliels frontons -kas pilda nevis noslēdzoši konstruktīvās, bet tīri dekoratīvās funkcijas. Pirmā celtne Rīgā, kur virs logiem parādījās sandriki, bija Rīgas rāts. Sandrikus plaši ieviesa fasāžu dekorēšanai pēc tam, kad tika nojaukti vecpilsētas mūru un sākās bulvāru loka apbūve. It īpaši daudz sandriku ir mājās, kuras būvēja pirmais latviešu profesionālais arhitekts Jānis Baumanis (Raiņa Bulvārī, Kalpaka bulvārī, Dzirnavu ielā).
1. attēlā - klasicisma mājas fasāde Mantujā ar vairākiem baltiem sandrikiem.
2. attēlā - divu veidu sandriki virs fasādes logiem Academia Petrina fasādē Jelgavā, XVIII gs. beigas.
