Savrupnams, savrupmāja (особняк, mansion, private house)

- vārds attiecināms uz pietiekami lielu dzīvojamo māju, kuras īpašnieks varēja atļauties uzturēt tikai savām vajadzībām. Tāda tipa celtnes piederēja muižniekiem, bet vēlāk arī draudzes mācītājiem un vidusšķiras pārstāvjiem. Vārds norāda uz īpašnieka vēlēšanos dzīvot attālumā no citiem, savrup.
Jēdziens atbilst latvieša- sākotnēji zemnieka, vēlāk saimnieka, viensētnieka psiholoģijai. Zināmā mērā viensētas dzīvojamā māja arī ir savrupmāja. Atšķirībā no villas, sākotnēji savrupmājai piemita nocietinājuma īpašības- nelieli logi, biezas sienas, pamatīgas durvis. XX gadsimtā Rīgā savrupmāja atķiras no villas ar biezākām sienām, minimizētu dekorējumu un pārsvarā iztiek arī bez dārza.